Latviski По-русски
Publikācijas > Patvēruma meklētāji un likumpārkāpumu prevencijas problēmjautājumi.
Patvēruma meklētāji un likumpārkāpumu prevencijas problēmjautājumi
Dr. iur. Ēriks Treļs
Šobrīd par vienu no aktuālākiem jautājumiem Latvijā ir kļuvis jautājums par bēgļu uzņemšanu. Politiskās retorikas un pretrunīgo ziņu krustugunī nonākošie Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot šī raksta autoru, bieži vien nav spējuši izprast, kas mūsu valsts sagaida tuvākā nākotnē.
Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto", atsaucoties uz Drošības policijas oficiālo viedokli, informēja sabiedrību, ka patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada [1]. Raksta autora ieskatā atslēgvārds šajā apgalvojumā ir „šobrīd”... Bez tā „pilnībā izslēgt tādu iespēju, ka patvēruma meklētāju piesegā Eiropā ierodas uz terorismu tendētas personas, nav iespējams” [1].
Pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā zinātniski saucās – prevencija [2]. Preventīvos pasākumus ir iespējams īstenot arī, lai nepieļautu noziegumus, kas vērsti pret valsti, pret cilvēci, pret mieru, kara noziegumus un genocīdu [3]. Profesors A. Vilks darbību, kas virzīta uz noziedzīgo nodarījumu nepieļaušanu no atsevišķu sociālo grupu pārstāvju puses (nepilngadīgo, migrantu, agrāk tiesāto u.c.) sauc par speciālo preventīvo darbību [4]. Raksta autora ieskatā speciālā preventīvā darbība attiecībā uz šīm grupām ir jāveic abpusēji – gan lai nepieļautu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu no minēto grupu pārstāvju puses, gan lai panāktu, ka par noziegumu upuriem nekļūst paši grupu pārstāvji.
Turpinot jēdzienu skaidrošanu, jākonstatē, ka Patvēruma likuma izpratnē patvēruma meklētājs ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu [5]. Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz ANO Konvenciju par bēgļa statusu [6], skaidro, ka Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī (bezvalstnieks – savā iepriekšējā mītnes zemē) un, ja iepriekšminēto iemeslu dēļ, persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas [7].
Speciālais preventīvais darbs, kuru jāveic kompetento iestāžu amatpersonām ar valstī dzīvojošiem cittautiešiem, var būtiski atšķirties, ņemot vērā šo personu piederību kādai no sociālajām grupām: nacionālajām minoritātēm, imigrantiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem, ekonomiskiem migrantiem vai valstī īslaicīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem. Tā, piemēram, nacionālo minoritāšu pārstāvji atšķīrās no pārējiem ar to, ka viņi „paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai” [8]. Patvēruma meklētājiem un bēgļiem nav saites ar Latvijas zemi, kas varētu būt iegūta tikai pēc ilglaicīgās uzturēšanās šajā teritorijā. Minētais apstāklis var apgrūtināt arī speciālās preventīvās darbības efektivitāti.
Viens no speciālās preventīvās darbības efektivitātes priekšnosacījumiem ir regulārie kontakti un praktiskā sadarbība ar sabiedrību, tai skaitā „uzticēšanās attiecības starp iedzīvotājiem un policiju, kā arī dažādu veidu un metožu savstarpējs atbalsts” [9]. Minētie pasākumi Eiropas Savienības valstīs ir pazīstami ar nosaukumu „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” (community policing - angļu val.), un izpaužas kā policijas sadarbība ar sabiedrību, risinot ar noziedzību un sabiedriskās kārtības traucējumiem saistītās problēmas [10]. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kontaktus ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem apgrūtinās valodas barjera. Ņemot vērā to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [11] Latvijā dzīvojošiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem būtu nepieciešams apgūt latviešu valodu. Savukārt Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, lai patvēruma meklētāji un bēgļi varētu bezmaksas apgūt latviešu valodu.
Raksta autors neizslēdz arī iespējamās naida izpausmes pret iebraucējiem un radikalizācijas pieaugumu Latvijas sabiedrībā. Pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā saskarsme ar atšķirīgas rases, ādas krāsas, tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai kultūras pārstāvjiem pieauga un turpina pieaugt ar katru gadu. Saskarsmes pieredzes un informācijas trūkums ir labvēlīga augsne aizspriedumiem un stereotipiem, kas savukārt var kļūt par iemeslu naida noziegumiem. Arī nelabvēlīga ekonomiskā situācija valstī un problēmas sociālā jomā veicina aizspriedumus un naidīgo attieksmi pret iebraucējiem. Piemēram, publiskajā telpā veiktajās diskusijās jau tagad bieži salīdzina bēgļa pabalstu Latvijā – 256 eiro mēnesī – ar vidējās pensijas apmēru – 248 eiro mēnesī [12]. Kas kārtējo reizi apliecina sociālo nevienlīdzību mūsu valstī, kā arī pierāda, ka pie varas esošie nespēj apmierināt Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzības.
Ņemot vērā minēto, raksta autors piebiedrojās partijas “No sirds Latvijai” paustiem uzskatiem, ka pašreizējie pasākumi nerisina problēmu ilglaicīgi, un, ka būtu lietderīgi „izstrādāt un īstenot konkrētus risinājumus un pasākumus, kas ietvertu Eiropas Savienības robežu nostiprināšanu, bēgļu izvietošanu drošās valstīs blakus karadarbību skartajiem reģioniem, bēgļu izceļošanas cēloņu novēršanu un nesaudzīgu cīņu ar cilvēku kontrabandu. Šādu pasākumu īstenošanu Latvijai varētu atbalstīt gan finansiāli, gan ar tehniku un cilvēkresursiem” [13]. Autors piekrīt arī šīs partijas līderes I. Sudrabas teiktam, ka “mūsdienu Latvijas politiķiem nav jābūt padomju laika funkcionāriem, kuri, saņemot uzdevumu, bez ierunām un iebildumiem meklēja dzīvokļus un nodrošināja darba vietas iebraucējiem no Austrumiem, aizmirstot par Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzībām” [13].
[1] Drošības policija: Patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/drosibas-policija-patveruma-mekletaji-draudus-nacionalajai-drosibai-sobrid-nerada.a145439/ [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[2] Juridisko terminu vārdnīca. I. Krastiņa red. Rīga: Nordik, 1998. 214.lpp.
[3] Krimināllikuma IX un X nodaļa: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr.199/200.
[4] Vilks A. Policijas darbības efektivitāte noziedzības novēršanas jomā: pieeja pētnieciskās problēmas izzināšanā. Grām.: Valsts policijas darba efektivitātes vērtēšanas kritēriji. Zinātniski pētnieciskā projekta materiāli. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2008, 65.lpp.
[5] Patvēruma likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2009. 30.jūnijs, Nr.100.
[6] Konvencija par bēgļa statusu: starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis, 1997. 4.jūlijs, Nr.171/174.
[7] Patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā: biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Pieejams: http://iem.gov.lv/files/text/Patveruma_mekletaji_jautajumi_atbildes1.pdf [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[8] Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 31.maijs, Nr.85.
[9] Velšs A. Policijas vieta un loma sabiedrībā. Grām.: Valsts policijas koledžas 1. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: Valsts policijas koledža, 2012, 15.lpp.
[10] Fridell L. The Defining Characteristics of Community Policing. In: Community Policing: The Past, Present, and Future. Fridell L., Wycoff M. A. eds. Washington: Police Executive Research Forum, The Annie E. Casey Foundation, 2004, p.3.
[11] Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. 1.jūlijs, Nr.43.
[12] Ar ko bēgļu bērns labāks par latviešu? Bēgļi Latvijā saņem 7 reizes lielāku summu. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/559546-ar_ko_beglu_berns_labaks_par_latviesu_begli_latvija_sanem_7_reizes_lielaku_summu [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[13] Bēgļu problēma risināma stratēģiski. Pieejams: http://nosirdslatvijai.lv/lv/aktualitates/jaunumi/beglu-problema-risinama-strategiski.html [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
Dr. iur. Ēriks Treļs
Šobrīd par vienu no aktuālākiem jautājumiem Latvijā ir kļuvis jautājums par bēgļu uzņemšanu. Politiskās retorikas un pretrunīgo ziņu krustugunī nonākošie Latvijas iedzīvotāji, ieskaitot šī raksta autoru, bieži vien nav spējuši izprast, kas mūsu valsts sagaida tuvākā nākotnē.
Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto", atsaucoties uz Drošības policijas oficiālo viedokli, informēja sabiedrību, ka patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada [1]. Raksta autora ieskatā atslēgvārds šajā apgalvojumā ir „šobrīd”... Bez tā „pilnībā izslēgt tādu iespēju, ka patvēruma meklētāju piesegā Eiropā ierodas uz terorismu tendētas personas, nav iespējams” [1].
Pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā zinātniski saucās – prevencija [2]. Preventīvos pasākumus ir iespējams īstenot arī, lai nepieļautu noziegumus, kas vērsti pret valsti, pret cilvēci, pret mieru, kara noziegumus un genocīdu [3]. Profesors A. Vilks darbību, kas virzīta uz noziedzīgo nodarījumu nepieļaušanu no atsevišķu sociālo grupu pārstāvju puses (nepilngadīgo, migrantu, agrāk tiesāto u.c.) sauc par speciālo preventīvo darbību [4]. Raksta autora ieskatā speciālā preventīvā darbība attiecībā uz šīm grupām ir jāveic abpusēji – gan lai nepieļautu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu no minēto grupu pārstāvju puses, gan lai panāktu, ka par noziegumu upuriem nekļūst paši grupu pārstāvji.
Turpinot jēdzienu skaidrošanu, jākonstatē, ka Patvēruma likuma izpratnē patvēruma meklētājs ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu [5]. Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz ANO Konvenciju par bēgļa statusu [6], skaidro, ka Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī (bezvalstnieks – savā iepriekšējā mītnes zemē) un, ja iepriekšminēto iemeslu dēļ, persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas [7].
Speciālais preventīvais darbs, kuru jāveic kompetento iestāžu amatpersonām ar valstī dzīvojošiem cittautiešiem, var būtiski atšķirties, ņemot vērā šo personu piederību kādai no sociālajām grupām: nacionālajām minoritātēm, imigrantiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem, ekonomiskiem migrantiem vai valstī īslaicīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem. Tā, piemēram, nacionālo minoritāšu pārstāvji atšķīrās no pārējiem ar to, ka viņi „paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai” [8]. Patvēruma meklētājiem un bēgļiem nav saites ar Latvijas zemi, kas varētu būt iegūta tikai pēc ilglaicīgās uzturēšanās šajā teritorijā. Minētais apstāklis var apgrūtināt arī speciālās preventīvās darbības efektivitāti.
Viens no speciālās preventīvās darbības efektivitātes priekšnosacījumiem ir regulārie kontakti un praktiskā sadarbība ar sabiedrību, tai skaitā „uzticēšanās attiecības starp iedzīvotājiem un policiju, kā arī dažādu veidu un metožu savstarpējs atbalsts” [9]. Minētie pasākumi Eiropas Savienības valstīs ir pazīstami ar nosaukumu „Uz sabiedrību vērsts policijas darbs” (community policing - angļu val.), un izpaužas kā policijas sadarbība ar sabiedrību, risinot ar noziedzību un sabiedriskās kārtības traucējumiem saistītās problēmas [10]. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieku kontaktus ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem apgrūtinās valodas barjera. Ņemot vērā to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda [11] Latvijā dzīvojošiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem būtu nepieciešams apgūt latviešu valodu. Savukārt Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, lai patvēruma meklētāji un bēgļi varētu bezmaksas apgūt latviešu valodu.
Raksta autors neizslēdz arī iespējamās naida izpausmes pret iebraucējiem un radikalizācijas pieaugumu Latvijas sabiedrībā. Pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā saskarsme ar atšķirīgas rases, ādas krāsas, tautības, etniskās izcelsmes, reliģijas vai kultūras pārstāvjiem pieauga un turpina pieaugt ar katru gadu. Saskarsmes pieredzes un informācijas trūkums ir labvēlīga augsne aizspriedumiem un stereotipiem, kas savukārt var kļūt par iemeslu naida noziegumiem. Arī nelabvēlīga ekonomiskā situācija valstī un problēmas sociālā jomā veicina aizspriedumus un naidīgo attieksmi pret iebraucējiem. Piemēram, publiskajā telpā veiktajās diskusijās jau tagad bieži salīdzina bēgļa pabalstu Latvijā – 256 eiro mēnesī – ar vidējās pensijas apmēru – 248 eiro mēnesī [12]. Kas kārtējo reizi apliecina sociālo nevienlīdzību mūsu valstī, kā arī pierāda, ka pie varas esošie nespēj apmierināt Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzības.
Ņemot vērā minēto, raksta autors piebiedrojās partijas “No sirds Latvijai” paustiem uzskatiem, ka pašreizējie pasākumi nerisina problēmu ilglaicīgi, un, ka būtu lietderīgi „izstrādāt un īstenot konkrētus risinājumus un pasākumus, kas ietvertu Eiropas Savienības robežu nostiprināšanu, bēgļu izvietošanu drošās valstīs blakus karadarbību skartajiem reģioniem, bēgļu izceļošanas cēloņu novēršanu un nesaudzīgu cīņu ar cilvēku kontrabandu. Šādu pasākumu īstenošanu Latvijai varētu atbalstīt gan finansiāli, gan ar tehniku un cilvēkresursiem” [13]. Autors piekrīt arī šīs partijas līderes I. Sudrabas teiktam, ka “mūsdienu Latvijas politiķiem nav jābūt padomju laika funkcionāriem, kuri, saņemot uzdevumu, bez ierunām un iebildumiem meklēja dzīvokļus un nodrošināja darba vietas iebraucējiem no Austrumiem, aizmirstot par Latvijas pamatiedzīvotāju vajadzībām” [13].
[1] Drošības policija: Patvēruma meklētāji draudus nacionālajai drošībai šobrīd nerada. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/drosibas-policija-patveruma-mekletaji-draudus-nacionalajai-drosibai-sobrid-nerada.a145439/ [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[2] Juridisko terminu vārdnīca. I. Krastiņa red. Rīga: Nordik, 1998. 214.lpp.
[3] Krimināllikuma IX un X nodaļa: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, Nr.199/200.
[4] Vilks A. Policijas darbības efektivitāte noziedzības novēršanas jomā: pieeja pētnieciskās problēmas izzināšanā. Grām.: Valsts policijas darba efektivitātes vērtēšanas kritēriji. Zinātniski pētnieciskā projekta materiāli. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2008, 65.lpp.
[5] Patvēruma likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2009. 30.jūnijs, Nr.100.
[6] Konvencija par bēgļa statusu: starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis, 1997. 4.jūlijs, Nr.171/174.
[7] Patvēruma meklētāju uzņemšana Latvijā: biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Pieejams: http://iem.gov.lv/files/text/Patveruma_mekletaji_jautajumi_atbildes1.pdf [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[8] Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. 31.maijs, Nr.85.
[9] Velšs A. Policijas vieta un loma sabiedrībā. Grām.: Valsts policijas koledžas 1. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga: Valsts policijas koledža, 2012, 15.lpp.
[10] Fridell L. The Defining Characteristics of Community Policing. In: Community Policing: The Past, Present, and Future. Fridell L., Wycoff M. A. eds. Washington: Police Executive Research Forum, The Annie E. Casey Foundation, 2004, p.3.
[11] Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993. 1.jūlijs, Nr.43.
[12] Ar ko bēgļu bērns labāks par latviešu? Bēgļi Latvijā saņem 7 reizes lielāku summu. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/559546-ar_ko_beglu_berns_labaks_par_latviesu_begli_latvija_sanem_7_reizes_lielaku_summu [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
[13] Bēgļu problēma risināma stratēģiski. Pieejams: http://nosirdslatvijai.lv/lv/aktualitates/jaunumi/beglu-problema-risinama-strategiski.html [aplūkots 2015. gada 21. septembrī].
© Ēriks Treļs, 2011 - 2024