Latviski  По-русски
Publikācijas > Publiskā aicinājuma uz terorismu krimināltiesiskais regulējums, un tā piemērošanas teorētiskās un praktiskās problēmas.


Publiskā aicinājuma uz terorismu krimināltiesiskais regulējums, un tā piemērošanas teorētiskās un praktiskās problēmas


Ēriks Treļs, Dr. iur.,
Valsts policijas koledžas lektors,
eriks.trels@gmail.com

Anotācija

Saskaņā ar Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu 5. panta pirmo daļu "publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu" ir informācijas publiska izplatīšana vai citāda šīs informācijas publiskošana ar mērķi kūdīt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, kad šādas darbības, tieši vai netieši propagandējot teroristiskus nodarījumus, rada briesmas, ka viens vai vairāki teroristiski nodarījumi varētu tikt veikti.

2007.gada 13.decembrī Latvijā tika veikti grozījumi Krimināllikumā, kas pilnveidoja normatīvo regulējumu, paredzot atbildību par publisko aicinājumu uz terorismu. Referāta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar Krimināllikuma 88.2 panta piemērošanu. Autors sniedz savu redzējumu par jaunā normatīvā regulējuma piemērošanas problemātiku.

Atslēgas vārdi: terorisms, publiskais aicinājums uz terorismu, Krimināllikuma 88.2 pants.


Abstract

According to the first part of Section 5 of the Council of Europe Convention on the Prevention of Terrorism, "public provocation to commit a terrorist offence" means the distribution, or otherwise making available, of a message to the public, with the intent to incite the commission of a terrorist offence, where such conduct, whether or not directly advocating terrorist offences, causes a danger that one or more such offences may be committed.

On 13 December 2007, in Latvia, amendments were made to the Criminal Law, which joined the regulatory framework, with liability for public invitation to terrorism. The article aims to initiate a debate on potential problems related to the application of the Section 88.2 of the Criminal Law. The author offers his vision of the new regulatory framework application problems.

Key Words: Terrorism, Public Invitation to Terrorism, Section 88.2 of the Criminal Law.

Ievads

2005. gada 16. maijā Eiropas Padome pieņēma Konvenciju par terorisma novēršanu (turpmāk - Konvencija). Konvencija definēja jēdzienu "publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu", kas saskaņā ar Konvencijas 5. panta pirmo daļu ir informācijas publiska izplatīšana vai citāda šīs informācijas publiskošana ar mērķi kūdīt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, kad šādas darbības, tieši vai netieši propagandējot teroristiskus nodarījumus, rada briesmas, ka viens vai vairāki teroristiski nodarījumi varētu tikt veikti [1]. Konvencija Latvijā tika ratificēta 2008. gada 13. novembrī ar likumu "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību" [4]. 2008. gada 12. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), kas papildināja normatīvo regulējumu ar jaunu 88.2 pantu "Aicinājums uz terorismu un terorisma draudi", paredzot atbildību par publisku aicinājumu uz terorismu vai draudiem īstenot terora aktu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts [2].

Kā pamatoti atzīmēja profesors U. Krastiņš, runādams par Krimināllikumā iekļautām jaunajām normām un par esošo normu satura papildinājumu, atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kuriem Latvija pievienojusies, šo normu "nepieciešamību un efektivitāti varēs izvērtēt tikai ilgākā laika periodā" [5, 18-19]. Pēdējo četru gadu laikā (no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim) 88.2 pants tika piemērots praksē tikai četras reizes (2011. gadā – 1, 2012. gadā – 1, 2014. gadā – 2) [9].

Referāta mērķis ir noskaidrot ar kādām grūtībām saskārās tiesību piemērotājs, izmeklējot kriminālprocesus, kas tika uzsākti pēc KL 88.2 panta, kā arī uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar KL 88.2 panta piemērošanu.


Pētījuma rezultāti

KL 88.2 pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums ir klasificēts kā smags noziegums. Noziedzīga nodarījuma objekts ir "ar Krimināllikumu aizsargātas valsts, sabiedrības, cilvēku kolektīvu un atsevišķu indivīdu intereses, kuras apdraud noziedzīgs nodarījums, nodarot tām vai draudot nodarīt kaitējumu" [7, 31]. Profesors P. Mincs norāda, ka "katrs labums noder par objektu noziedzīgam nodarījumam" [11, 89]. Parasti krimināltiesībās izdala vispārējo, grupas un tiešo noziedzīga nodarījuma objektu. Vispārējais noziedzīga nodarījuma objekts ir visu interešu kopums, ko aizsargā Krimināllikums. Noziedzīga nodarījuma grupas objekts, pēc U. Krastiņa teiktā, ir "tādas pašas vai vienāda veida un savstarpēji saistītas vairākas intereses, kuras apdraud vesela noziedzīgo nodarījumu grupa" [6, 37]. Savukārt, noziedzīga nodarījuma tiešais objekts ir "tās intereses, ko apdraud konkrēta veida noziedzīgs nodarījums" [6, 39]. "Terorisms apdraud Latvijas Republikas ekonomisko sistēmu un valsts un starptautisko drošību. Tajā pat laikā terorisms apdraud arī cilvēka dzīvību un veselību, mantiskās intereses, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju normālu darbību, vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību." [8, 47]

Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse ir personas uzvedības ārēja izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt kaitējumu "citu personu likumiskajām tiesībām un interesēm" [7, 31]. U. Krastiņš sekojoši skaidro jēdzienu "darbība": "Krimināltiesiskā nozīmē darbība ir personas aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas pauž šīs personas apzinātu gribu un tā ir vērsta pret noziedzīga nodarījuma objektu, nodarot vai radot draudus nodarīt kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām personu interesēm" [6, 50]. KL 88.2 pantā ietvertais noziegums no objektīvās puses izpaužas kā publisks aicinājums uz terorismu, tas ir aicinājums veikt kādu (vai vairākas) no sekojošām darbībām: spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, saus­zemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādām darbībām, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm (KL 88. pants), vai draudiem īstenot terora aktu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts.

KL 88.2 pantā minētā darbība var izpausties mutvārdu vai rakstveida aicinājumos. Līdzīgi, kā lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, arī aicinājums uz terorismu paredz publiskuma nepieciešamību, objektīvās puses konstatēšanai, uz ko norāda cilvēktiesību eksperts A. Kučs, atzīmējot, ka izteikumi, kas izteikti tikai divu personu starpā un neskar pārējo sabiedrību, nebūs uzskatami par publiskiem [10, 31].

Parasti aicinājums tiek izteikts izmantojot darbības vārdus pavēles izteiksmē (jeb imperatīvs). Darbības vārds pavēles izteiksmē tiek lietots, ja ar to tiek izteikta pavēle, pamudinājums, aicinājums, lūgums [12]. Tomēr krimināltiesību zinātnieki norāda, ka dažreiz aicinājumi tiek izteikti aizplīvurotā veidā, izmantojot darbības vārdus vēlējuma izteiksme [16, 69-72], vai izmantojot izteicienus: "būtu labi, ja", "es vēlētos, lai", u.c. [17, 68-69]. Darbības vārds vēlējuma izteiksmē tiek lietots, ja tiek norādīts uz vēlamu darbību, kas noteiktos apstākļos var būt iespējama vai neiespējama [13]. Tā, piemēram, pretrunīgi vērtētais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis (Жириновский В. В.) savā grāmatas "Pēdējais vagons uz Ziemeļiem" (Последний вагон на Север) ievadā apraksta savu nākotnes paredzējumu (Предвидение), situāciju, kad vairāki Krievijā pazīstamie politiķi satikušies vilciena "Maskava – Anadira" (Anadira ir pilsēta Krievijā, kas atrodas uz ziemeļiem aiz Polārā loka) pēdējā vagonā, gaidot savu izsūtījumu [14]. Tātad V. Žirinovskis aprakstīja vēlamo darbību, kas īstenībā nekad nav notikusi un nav iespējama.

Turpinot KL 88.2 panta sastāva analīzi, jānorāda, ka noziedzīgā nodarījuma subjekts ir vispārīgais – fiziska pieskaitāma (KL 13. pants) persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu (KL 11. pants).

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse ir personas iekšējā attieksme pret ārējā pasaulē objektīvi notiekošo [6, 88]. Krimināltiesību teorijā tiek izdalītas šādas noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīmes: vaina nodoma vai neuzmanības formā, motīvs un mērķis (nolūks) [6, 88]. KL 8. panta pirmā daļa nosaka, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības. Procesa virzītājam, lai noskaidrotu noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm.

Kā norāda profesors U. Krastiņš, motīvs un mērķis ietekmē nodoma rašanos, tā virzību uz mērķi un nodoma īstenošanos [6, 108-109]. Motīvs tiek definēts kā iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza vainīgā gribu uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt mērķis ir iecerētais rezultāts, ko persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt. KL 88.2 pantā minētās darbības motīvs ir pamudināt sabiedrības pārstāvjus veikt teroristiskos aktus un (vai) citas KL 88. pantā ietvertās darbības. Kā pamatoti norāda Krievijas zinātnieks J. Pudovočkins (Пудовочкин Ю. Е.), tieši šīs darbības mērķtiecība atšķir aicinājumu uz terorismu, no personiskā viedokļa paušanas par valstiskiem, politiskiem un nacionāliem jautājumiem ģimenes vai draugu lokā veiktajās sarunās [15, 75].


Secinājumi un priekšlikumi

1. Aicinājums uz terorismu var izpausties mutvārdu vai rakstveida aicinājumos.
2. KL 88.2 pantā minētai darbībai jābūt vērstai uz sabiedrību. Aicinājumi uz terorismu, kas izteikti tikai divu personu starpā un neskar pārējo sabiedrību, nebūs uzskatami par publiskiem.
3. KL 88.2 pantā minēto darbību var izteikt kā atklātā veidā, tā arī aizplīvurotā veidā.
4. KL 88.2 pantā minētās darbības motīvs ir pamudināt sabiedrības pārstāvjus veikt jebkuru (vai vairākas) no KL 88. pantā (Terorisms) ietvertām darbībām.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1. Konvenciju par terorisma novēršanu: starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis, 2008. 27.novembris, Nr.185.
2. Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007. 29. decembris, Nr. 208.
3. Krimināllikums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8. jūlijs, Nr. 199/200.
4. Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2008. 27.novembris, Nr.185.
5. Krastiņš U. Krimināllikumam 10 gadi: tapšana, attīstība un perspektīva. Juridiskā zinātne, 2010, Nr.1.
6. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000.
7. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1. Vispārīgā daļa. Rīga: AFS, 2007.
8. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 2. Sevišķā daļa. Rīga: AFS, 2007.
9. Kriminālā statistika. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas Centrs. Pieejams: http://www.ic.iem.gov.lv/node/109 [aplūkots 2015.gada 23.novembrī].
10. Kučs A. Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2012, 31.lpp.
11. Mincs P. Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa. Ar U. Krastiņa komentāriem. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.
12. Pavēles izteiksme. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Pavēles_izteiksme [aplūkots 2015.gada 23.novembrī].
13. Vēlējuma izteiksme. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Vēlējuma_izteiksme [aplūkots 2015.gada 23.novembrī].
14. Жириновский В. В. Последний вагон на Север. Москва: Фолиант, 1995.
15. Пудовочкин Ю. Е. Преступления против безопасности государства. Москва: Юрлитинформ, 2009.
16. Шибзухов З.А. Публичные призывы к осуществлению террористической деятельности или публичное оправдание терроризма. Москва: Юрлитинформ, 2014.
17. Шуйский А.С. Ответственность за публичные призывы к осуществлению террористической деятельности или публичное оправдание терроризма. В кн: Актуальные проблемы уголовного и уголовно-исправительного права: сборник научных статей. Москва: Академия Генеральной прокуратуры РФ, 2010.


© Ēriks Treļs, 2011 - 2020