Latviski  По-русски
Publikācijas > Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana Internetā: tiesiskās un praktiskās problēmas


Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana Internetā:
tiesiskās un praktiskās problēmas

Treļs Ē. Mg. jur.
Latvijas Universitātes doktorants,
Latvija, Rīga
Vašs J. Mg. inž.
Rīgas Tehniskās universitātes doktorants,
Latvija, Rīga

Amendments to Criminal Law (in force from 19 July, 2007) now make an instigation of national, ethnic and racial hatred in the Internet a serious crime punishable by imprisonment not exceeding ten years.

This research offers practical methods for improvement of preventive work in stopping the offences in the Internet against people of national minorities.


Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana Internetā: Latvijas tiesu prakse

Par vienu no aktuālākiem mūsdienu prettiesiskās darbības veidiem kļuvuši noziedzīgie nodarījumi informācijas tehnoloģiju jomā, jeb kibernoziegumi. Šis nosaukums norāda uz to, ka nozieguma izdarīšana ir iespējama tikai izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu tiešsaistes režīmā lai piekļūtu datortīklam jeb kibertelpai. Arī kibernoziegumus var sadalīt vairākos veidos. Šajā rakstā tiks skatīts jautājums par tāda prettiesiska satura informācijas izplatīšanu Internetā, kas vērsta uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.

2007.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja 78.pantu „Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana” otrajā daļā ar atbildību par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu [1]. Šis regulējums tika iekļauts, tieši ar mērķi cīnīties ar nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu Interneta vidē.

Minētie grozījumi deva iespēju tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem aktīvāk reaģēt uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izpausmēm Interneta vidē. Tā laikā no 2008.gada 13.marta līdz 5.jūnijam Internet portālā http://www.blogiem.lv persona ar segvārdu „FENIKSS” sniedza 16 komentārus, kuros pauda rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, aizvainojuši raksturoja cilvēkus viņu etniskās un rases piederības dēļ, aicinot ierobežot cilvēku tiesības un pat nogalināt viņus minētās piederības dēļ. Pēc biedrības „Dialogi.lv” valdes priekšsēdētājas, kas vienlaikus bija arī Eiropas Komisijas projekta „Kiber Latvija – no naida brīva zona” vadītāja, iesnieguma Drošības policijai, persona ar segvārdu „FENIKSS” tika noskaidrota un aizturēta.

Veicot ekspertīzi šajā lietā, A.Judins atzina, ka, vērtējot gan atsevišķus komentārus, gan to kopsakarību, ir konstatējamas darbības, kas saskaņā ar Krimināllikuma 78.pantu atzīstamas par vērstām uz nacionālā, etniskā un rasu naida un nesaticības izraisīšanu. Paužot rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, aizvainojoši raksturojot cilvēkus viņu etniskās un rases piederības dēļ, aicinot ierobežot cilvēku tiesības un pat nogalināt viņus minētās piederības dēļ, FENIKSS izdara darbības, kas atbilst Krimināllikuma 78. pantā paredzētajam nodarījumam. 2010.gada 18.augustā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina apsūdzēto par vainīgu minētā nozieguma izdarīšanā un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem [2].

Līdzīgu noziedzīgu nodarījumu 2008.gada 9.jūlijā ir izdarījis kāds jaunietis no Liepājas, kurš Interneta mājas lapā http://www.sargivalodu.lv zem pseidonīma „Latvijas SUX Sasjot” ievietoja pret Latviju un latviešiem vērstus komentārus, kuru teksts izraisa nacionālo naidu un neiecietību. 2009.gada 8.aprīlī Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sodīja šo personu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu [3].

Arī nākošajā 2009.gadā Interneta vidē tika ievietoti komentāri, kuros saskatāma darbība, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izraisīšanu. Naktī no 8. uz 9.jūniju Internet portālos http://www.tvnet.lv persona ar segvārdu „Zirgs” un http://www.draugiem.lv ar vārdu Rūdolfs ALFS sava profila dienasgrāmatā ievietoja pret krievu tautības cilvēkiem vērstus komentārus, kuros mudināja lasītājus uz vardarbību un nāvējošā spēka lietošanu pret krievu tautības piederīgajiem. Arī šo personu, šoreiz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, 2009.gada 20.oktobrī sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu [4].

Izpētot augstākminētos tiesas spriedumus un citu Latvijas tiesu praksi lietās pēc Krimināllikuma 78.panta, varam konstatēt, ka šie noziedzīgie nodarījumi tiek vērsti kā pret nacionālajām minoritātēm [sīkāk par šo jēdzienu sk. 5], tā arī pret pamattautības pārstāvjiem.

Papildus tam var secināt, ka personām, kuras atzītas par vainīgām Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, tiesas piemēroja sodus, kas nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu, bet noteica brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku. Tas notika arī gadījumā, kad persona savu vainu neatzina un vienīgais atbildību mīkstinošais apstāklis bija tas, ka noziedzīgu nodarījumu viņš ir izdarījis ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī [2], un gadījumā, kad persona savu vainu atzina tikai daļēji un atbildību mīkstinoši, un pastiprinoši apstākļi konstatēti netika [3]. Tiesas motivācija, nosakot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, pilnīgi pamatota gadījumos, kad persona savu vainu izdarītājā atzīst pilnībā un izdarīto nožēlo [4 un 7].

Par šo smago noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, un tiesai, nosakot sodu, jāņem vērā arī Krimināllikuma 48.pantā norādītie atbildību pastiprinošie apstākļi [1]. Nepietiekoši bargie sodi nenodrošina vienu no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādītajiem soda mērķiem, proti, panākt, lai arī „citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas” [1]. Tas varētu kalpot par vienu no iemesliem tam, ka līdzīgi noziedzīgi nodarījumi turpina notikt.

Tā pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, 2010.gadā visi seši uzsāktie kriminālprocesi ir saistīti ar noziegumiem Internetā, divi no tiem par nacionālā naida izraisīšanu, kas izpaudās komentāru ievietošanā Internet portālos http://www.delfi.lv un http://www.rus.delfi.lv tika nosūtīti uz prokuratūru ar ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu [6]. Savukārt, no sešiem 2011.gadā septiņu mēnešu laikā uzsāktiem kriminālprocesiem, piecus Drošības policijas uzsāka par noziegumiem Internet portālos http://www.apollo.lv, http://www.ehorigi.lv, http://www.delfi.lv, http://www.draugiem.lv un http://www.ves.lv/.

Jautājums par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu Interneta vidē, diemžēl nezaudē savu aktualitāti. 2011.gada 7.jūnijā Internet portālā http://www.draugiem.lv persona ar vārdu Ingus Graudiņš atvēra šī portāla sadaļu domu grupa „Ceturtā Tautas Atmoda” un ievietoja tajā naidīgus un nesaticību izraisošus komentārus, kuros vērsies pret krievvalodīgajiem. 2011.gada 27.decembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sodīja šo personu ar brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu [7].

Izmeklējot lietas, kas saistītas ar nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, izmeklētājiem jāņem vērā to, ka Interneta tīklam mūsdienās ir milzīga nozīme informācijas izplatīšanas ziņā. Bija reģistrēti vairāki gadījumi, kad ar sociālo tīklu (Facebook, Twitter, Draugiem, u.c.) starpniecību tika izplatīta sabiedriskai kārtībai un drošībai kaitīga informācija: mudināšana piedalīties masu nekārtības; pamācība, kā mājas apstākļos izgatavot sprāgstvielas; nacionālā, etniskā un rasu naida kurināšana u.c. Tas norāda uz nepieciešamību atbildīgajiem dienestiem veikt monitoringu Interneta tīklā ar mērķi konstatēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus, kā arī meklēt un aizturēt personas, kas tos ir izdarījušas.


Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisošās runas ierobežošana Internetā: tehniskais risinājumus

Ja kādu problēmu nav iespējams atrisināt ar tiesiskiem līdzekļiem, jāmeklē citas iespējas, kā to nepieļaut. Jautājumā par nacionālā, etniskā un rasu naida izplatīšanas ierobežošanu Internetā jāizmanto tās iespējas, ko sniedz tehniskie risinājumi.

Viena no iespējām, lai mazinātu iespēju kādai grupai vai personai paust naidu Internetā - izmantot speciāli šim nolūkam paredzētas filtrēšanas programmas. Filtrēšanas programmas iedala divās kategorijās: uz klientu bāzēti risinājumi un atsevišķi uz serveriem orientētas. Klientiem paredzētā programmatūra tiek instalēta lokāli uz lietotāja datora, to administrē pats lietotājs. Tās efektivitāte ir atkarīga no pašas programmatūras, iestatījumiem, kā arī no uzturēšanas un lietošanas īpatnībām. Tie ir ļoti populāri, jo tos salīdzinoši vienkārši ir implementēt, un parasti programmatūras ražotāji šīs filtrēšanas programmas piedāvā ģimenēm ar bērniem vai aizgādņiem, lai nodrošinātu drošu interneta vides pārlūkošanu.

Savukārt serveriem paredzētās filtrēšana programmas neatbilstošu satura informāciju nofiltrē, pirms tā sasniedz gala lietotāju, parasti šo funkcionalitāti implementē timekļa vietnes kodā vai arī izmanto kā atsevišķu pakalpojumu. Šo risinājumu parasti izmanto interneta pakalpojuma sniedzēji (turpmāk - IPS), lai bloķētu lietotājiem apmeklēt naidīga satura tīmekļa vietnes vai liegtu iepazīties ar to saturu.

IPS var bloķēt piekļuvi pie visām tīmekļa vietnēm, kas ir iekļautas melnajā datoradrešu (turpmāk – IP - Internet Protocol Address, angļu val.) sarakstā vai filtrēt saturu atbilstoši vārdnīcai, kurā, piemēram, iekļauti vārdi, kas satur naida elementus.

Filtrēšanas programmas var tikt pielietotas valsts un pašvaldību institūcijās, izglītības iestādēs, atsevišķās darba vietās, kā arī dzīvesvietās. Pieaugoša popularitāte ir šādām filtrēšanas programmām kā NetNanny, SurfWatch CyberPatrol, and HateFilter.

Filtrēšanas programmas darbības princips ir sekojošs.

Filtrs pārbauda pieprasītās tīmekļa vietnes uz specifiskiem vārdiem vai frāzēm un bloķē piekļuvi satura pārlūkošanai. Piemēram, aktivizējot programmu HateFilters, ko izstrādājusi Anti-Defamation League, automātiski tiek liegta piekļuve vairāk nekā simts lapām, kas propagandē naidu un vardarbību.

Vairāk rafinētāka metode ir proxy serveru izmantošana. Proxy serveri kopē un glabā pie sevis populārāko tīmekļu vietņu lokālās kopijas, un visbiežāk tieši šī iemesla dēļ tos izmanto IPS, lai ekonomētu tīkla trafiku. Proxy serverus izmanto arī, lai liegtu personām veikt pieprasījumus uz nevēlamām tīmekļa vietnēm. Gadījumā, ja lietotājs Interneta pārlūkotājprogrammā ir pieprasījis tīmekļa vietni, kura Proxy servera datu bāzē ir atzīmēta, kā nevēlama, tā atsaka lietotājam piekļūt pie šīs tīmekļa vietnes.

Nepārprotami, ka ar laiku tiks izgudrotas jaunas filtrēšanas metodes, jo IT speciālisti mēģina atrast optimālākos risinājumus, kā bloķēt kaitīgu informāciju, kas vērsta uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu Internetā.

Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.

Literatūra:

1. Krimināllikums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998. 8.jūlijs, nr.199/200.

2. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010.gada 18.augusta spriedums lietā Nr. K04-73-10/10.

3. Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 8.aprīļa spriedums lietā Nr. 11840001908.

4. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 20.oktobra spriedums lietā Nr. K04-399-09/31.

5. Treļs Ē. Nacionālās minoritātes jēdziens. Grām.: Tiesību attīstība ekonomiskās krīzes apstākļos: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences referātu krājums. Red. Danilova I., Voronkova R., Kovaļova T. Rīga: Sociālo tehnoloģiju augstskola, 2010. 46.-47.lpp. ISBN 978-9984-748-33-7.

6. Drošības policijas 2011.gada 5.augusta atbilde Nr.21/2426-K/187-jur. uz Latvijas Cilvēktiesību centra iesniegumu.

7. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011.gada 27.decembra spriedums lietā Nr. K04-0233-11/20.

© Ēriks Treļs, 2011 - 2020