Latviski  По-русски
Publikācijas > Latvijas tiesu prakse lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.

LATVIJAS TIESU PRAKSE LIETĀS PAR NACIONĀLĀ, ETNISKĀ VAI RASU NAIDA IZRAISĪŠANU

Mg. iur. Ēriks Treļs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (The European Commission against Racism and Intolerance, ECRI) nesen publicētā Ceturtajā ziņojumā par Latviju norāda, ka par rasistisku vardarbību piespriestie sodi (ar dažiem izņēmumiem, kad tika piemēroti ar brīvības atņemšanu saistītie sodi) Latvijā ir pārāk saudzīgi.1

Vērtējot tiesībsargājošo iestāžu darbību līdzīgajos notikumos, kas bija saistīti ar rasistisku vardarbību Bulgārijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (European Court of Human Rights) ir uzsvērusi, ka rasistiska vardarbība ir īpašs cilvēka cieņas aizskārums un, ņemot vērā bīstamās sekas, tā prasa īpašu valsts institūciju modrību un aktīvu reaģēšanu.2 Izmeklējot incidentus, kas saistīti ar vardarbību, valsts institūcijām tiek uzlikti papildu pienākumi atmaskot jebkuru rasistisko motivāciju un noskaidrot, vai etniskais naids, vai aizspriedumi ir ietekmējuši notikumus.3

Raksta mērķis ir izpētīt Latvijas tiesu praksi lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, lai noskaidrotu cik lielā mērā atbilst patiesībai Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību secinājumi par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbu šajā jomā. Mērķa sasniegšanai nepieciešams izpildīt šādus uzdevumus:

1) apkopot tiesu praksi lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu;
2) izpētīt pastāvošā tiesiskā regulējuma evolūciju;
3) izpētīt Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, kā arī citu Eiropas Savienības institūciju rekomendācijas un ieteikumus;
4) piedāvāt uzrādīto nepilnību un noskaidroto problēmjautājumu iespējamos risinājumus;
5) izanalizēt statistisko materiālu, kas saistīts ar pētāmo tematu.

Temata analīze tiek veikta izmantojot tādas vispārīgās pētniecības metodes kā salīdzināšana un apkopojums, cēloņsakarību atklāšana, analīze un sintēze, dedukcija un indukcija, kā arī dažādas citas pētniecības metodes:

- vēsturiska metode: tiesu prakse lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu tiek pētīta atbilstoši vēsturiskai hronoloģijai;

- salīdzinājuma metode: tiek salīdzināti tiesu spriedumi lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu;

- teleoloģiska metode: mērķa un lietderīguma savstarpējās attiecībās tiks noskaidrots, kādu mērķu sasniegšanai notiek process;

- statistiska metode: tiek izmantota papildus, analizējot statistiskos datus.

Atbildība par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izraisīšanu, ja tā ir saistīta ar vardarbību, paredzēta Krimināllikuma (turpmāk KL) 78. panta otrajā daļā un tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.4 KL 78. pantā ietvertais noziedzīgais nodarījums, kas panta pirmajā daļā klasificēts kā mazāk smags noziegums, bet panta otrajā daļā – kā smags noziegums, ir definēts kā darbība, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izraisīšanu. Uzsākot šā nozieguma objektīvo izpausmju analīzi, jānorāda, ka pantā minētā darbība var izpausties gan kā verbālais, gan arī kā fiziskais aizskārums, kas jau veido kvalificētu sastāvu. Līdz ar to šī raksta autors nosacīti sadala kriminālprocesus, kas ir uzsākti pēc KL 78. panta šādās grupās: fiziskā vardarbība; verbālais aizskārums; citi naida izpausmes veidi.

Atšķirībā no fiziskā aizskāruma (vardarbības), verbālais aizskārums (kas var būt izdarīts gan mutiskā, gan rakstiskā veidā) var aizskart daudz plašāku personu loku. Verbālais aizskārums bieži vien, īpaši angļu valodā rakstītos pētījumos, tiek saukts par „naida runu” (angļu val. - hate speech).5 Runājot par jēdziena “naida runa” izpratni, Eiropas Padomes Ministru komiteja norāda, ka šī runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kuras balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret nacionālajām minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.6

Izņemot jau minētos naida noziegumu (angļu val. - Hate Crime)7 veidus, naids un neiecietība var izpausties arī citās formās. Latvijā bija reģistrēti vairāki noziedzīgie nodarījumi,8 kuru sastāvs atbilst divu vai vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm.9 Kriminālprocesi tika kvalificēti pēc vairākiem pantiem, un visbiežāk lietās par nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšana (KL 78. pants) šī darbība bija saistīta ar mantas tīšo iznīcināšanu vai bojāšanu (KL 185. pants), kapu apgānīšanu (KL 228. pants), vai citām darbībām, par kuru izdarīšanu Krimināllikumā paredzēts kriminālsods.

Fiziskā vardarbība

Jautājums par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar naidu un neiecietību, Latvijā kļuva aktuāls 2005. gadā, kad pirmo reizi tika ziņots par rasistiskiem vardarbīgiem incidentiem Rīgā. Tas nebūt nenozīmē, ka līdzīgi noziegumi nenotika Latvijas teritorijā arī iepriekš,10 tomēr tieši 2005. gada notikumi ir kļuvuši par to katalizatoru, kas izraisīja plašu sabiedrisko rezonansi un nevalstisko organizāciju pārstāvju sašutumu.11

Piemēram, 2005. gada 4. jūnijā Vecrīgā divi jaunieši, izsakot rasistiskas piezīmes, uzbruka melnādainam Latvijas iedzīvotājam. Izvērtējot šo notikumu, policija konstatēja nevis noziedzīgā nodarījuma sastāvu, bet administratīvu pārkāpumu - sīko huligānismu.12 Izskatot administratīvo lietu, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa katram uzbrucējam izteica mutvārdu aizrādījumu, kas ir mazāks sods nekā paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā.13

2005. gada 1. jūlijā Vecrīgā Skinheads14 grupējuma locekļi,15 izkliedzot rasistisku saukli Latvia is white country!,16 uzbruka melnādainam ASV vēstniecības darbiniekam, nodarot viņam miesas bojājumus. Sakarā ar notikušo Valsts policijā tika ierosināta krimināllieta par nacionālās un rasu vienlīdzības pārkāpšanu saskaņā ar KL 78. panta otro daļu, jo minētais noziedzīgais nodarījums bija saistīts ar vardarbību. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrotas un sauktas pie kriminālatbildības personas, kuras izdarījušas šo noziegumu. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2006. gada 31. martā par minētā nozieguma izdarīšanu divus pilngadīgus uzbrucējus sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, bet vienu nepilngadīgu ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.17 Viena no notiesātajām personām iesniedza apelācijas sūdzību, taču Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta spriedumu atstāja negrozītu.18

Pēc Eiropas Pretrasisma sadarbības tīkla (The European Network Against Racism, ENAR) sniegtās informācijas,19 gan 2005. gadā, gan arī turpmākos gados Latvijā bija gadījumi, kad tiesībsargājošās iestādes nekvalificēja rasistiskos incidentus kā rasu naida motivētus no­ziedzīgus nodarījumus, bet gan kā huligānismu (KL 231. panta pirmā daļa) vai kā huligānismu, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu (KL 231. panta otrā daļa), kas autora ieskatā bija šo no­ziedzīgu nodarījumu kļūdains juridiskais izvērtējums. Piemēram, 2006. gada 10. jūnijā Rīgas centrā divas personas, būdamas alkohola ietekmē, izteikušas rupjus un necenzētus apvainojumus Ruandas pilsonim, kā arī viņu fiziski ietekmējušas. Sākotnēji Valsts policijā tika ierosināta krimināllieta par huligānismu, tomēr vēlāk nodarījums tika pārkvalificēts uz KL 78. panta otro daļu un krimināllieta pārsūtīta Drošības policijai. 2007. gada 30. janvārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija par šo uzbrukumu piesprieda apsūdzētajiem brīvības atņemšanu uz sešiem un astoņiem mēnešiem.20

2006. gada 10. decembrī Rīgā vairāki “skinhedi” verbāli aizskāra Brazīlijas pilsoni, nicīgi izsakoties par viņas ādas krāsu, aicinot atstāt Latviju un meta ar pudeli. Valsts policija sākotnēji incidentu kvalificēja saskaņā ar KL 78. panta otro daļu, kam piekrita arī Drošības policija, taču prokuratūra to pārkvalificēja uz KL 231. panta otro daļu kā huligānismu, kas izdarīts personu grupā. 2007. gada 29. maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vienu no apsūdzētām personām sodīja ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, bet otru ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.21

Ja 2005.–2007. gadā sabiedriskās vietās veiktie „skinhedu” uzbrukumi pārsvarā tika izdarīti attiecībā pret melnādainiem ārzemniekiem, bet 2007. gada 13. oktobrī no radikāļu vardarbības cieta arī nacionālo minoritāšu pārstāvji. Šajā dienā Rīgā, Latgales priekšpilsētā, četras personas, kas pieskaitīja sevi pie „skinhedu” radikālās kustības, izkliedzot rasistiskus apvainojumus sakarā ar nacionālo piederību, uzbruka divām nepilngadīgajām (1993. un 1994. gadā dzimušajām) čigānu (romu) tautības pārstāvēm, nodarot viņām miesas bojājumus. Šīs pašas „skinhedu” grupas dalībnieki 2008. gada 9. februārī Rīgas centrā uzbruka Armēnijas pilsoņiem, sievietei un vīrietim, noturot viņus par čigāniem (romiem). Jaunieši, kliedzot „Sitiet melnos!”, cietušajiem nodarīja vieglus miesas bojājumus. 2009. gada 17. februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina „skinhedu” grupas dalībniekus par vainīgiem un sodīja katru ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.22

2008. gada 29. februārī Rīgas centrā trīs citas „skinhedu” grupas dalībnieki uzbruka čigānu (romu) tautības vīrietim un nodarīja viņam vidēja smaguma miesas bojājumus. Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2009. gada 10. decembrī grupas dalībniekus atzina par vainīgiem KL 78. panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, apcietinot tiesas zālē. 2011. gada 29. martā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palāta pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.23

Izpētot minētos spriedumus, var secināt, ka vairākos gadījumos tiesa personām, kuras apsūdzētas KL 78. panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, piemēro sodus, kas nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu, jo apsūdzētajiem piespriestais brīvības atņemšanas sods saskaņā ar KL 55. pantu tiek noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku. Par iemeslu soda mīkstināšanai var būt tas, ka apsūdzētie savu vainu izdarītajā vaļsirdīgi atzinuši, izdarīto nožēlojuši un sadarbojušies ar tiesībsargājošām iestādēm,24 kā tas bija gadījumā ar „skinhedu” grupas dalībniekiem, kas veica divus uzbrukumus Rīgā.25 Taču par šo smago noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un tiesai, nosakot sodu, jāņem vērā arī KL 48. pantā norādītie atbildību pastiprinošie apstākļi. Minētajā gadījumā par šādiem apstākļiem tiesa atzina to, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti atkārtoti pret mazgadīgām personām, un to, ka otrajā epizodē divi uzbrucēji bija apreibinošu vielu ietekmē.26 Nepietiekami bargie sodi nenodrošina vienu no soda mērķiem, kas norādīts KL 35. panta otrajā daļā, proti, panākt, lai arī „citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas”. Tas varētu būt viens no iemesliem tam, ka līdzīgi noziedzīgi nodarījumi turpina notikt.

Verbālais aizskārums

Pirmā lieta Latvijā, kad kāda žurnāla izdevējs tika saukts pie atbildības par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida, vai nesaticības izraisīšanu, izpaudās kā verbālais aizskārums rakstiskā veidā, publicējot žurnālā antisemītiskus rakstus.27 Kā pamatoti secinājis cilvēktiesību eksperts A. Kučs, norādot uz šo lietu, „tiesībaizsardzības iestāžu attieksme pret verbālu neiecietības formu ierobežošanu līdz šim ir bijusi atturīga. Pirmo desmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas tikai dažas lietas nonāca līdz tiesas izvērtējumam”28. 2001. gada 12. janvārī Liepājas pilsētas tiesa piesprieda apsūdzētajam brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem.29 Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, skatot šo lietu apelācijas kārtībā, 2002. gada 11. novembrī atzina apsūdzēto par vainīgu nacionālā naida kurināšanā un nesaticības izraisīšanā, piespriežot viena gada cietumsodu, kas jāizcieš nosacīti, kā arī naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu (tolaik 600 lati) apmērā.30 Jāpiekrīt A. Kuča teiktajām, ka šī lieta „ilustrē vienu no gadījumiem, kad tiesības uz vārda brīvību var nonākt pretrunā ar rasu vai nacionālo naidu kurinošās runas aizliegumu”31.

2007. gada 22. februārī kāda publiskā pasākuma laikā radikālās organizācijas pārstāvis paudis atbalstu neonacistu darbībām, kuras izpaužas cilvēku nonāvēšanā.32 Diskusijas laikā šī persona atzina, ka viņa pārstāvētās organizācijas mērķis ir etnisko tīrīšanu organizēšana, un salīdzinājis sev netīkamās tautas ar gangrēnu, kas jālikvidē. Viņa teiktais tika kvalificēts kā darbība, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida un nesaticības provocēšanu, jo runā tika pausta necieņa pret cilvēkiem viņu etniskās piederības dēļ, kurināts nacionālais naids, izteikta naidīga attieksme pret atsevišķu tautu pārstāvjiem, čigāniem (romiem) un ebrejiem to etniskās piederības dēļ, neatzīstot viņu tiesības dzīvot. 2007. gada 22. augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūra lietu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Prokuratūras lēmumā par lietas izbeigšanu tika norādīts uz izteikuma autora tiesībām paust savus uzskatus un to, ka nav pierādīta noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse - nodoms izraisīt nacionālo naidu. Turklāt izteikumi bijuši vispārīgi un abstrakti.33 Vērtējot šo lēmumu, cilvēktiesību eksperts A. Kučs atzīmējis, ka „nozieguma subjektīvās puses pierādīšana šāda veida nodarījumos ir bijis galvenais iemesls, kāpēc vairumā gadījumu šādas lietas tiek izbeigtas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā un līdz tiesas izvērtējumam vispār nenonāk, jo, būdami uz apsūdzēto sola, izteikumu autori apgalvo, ka ir nepareizi saprasti un ir vēlējušies veicināt sabiedrībā diskusiju, bet viņiem ne prātā nav nācis kādu aizskart vai kurināt nacionālo naidu”34.

Tomēr pēc cietušo sūdzības kriminālprocess tika atjaunots un pēc izmeklēšanas pabeigšanas tika nosūtīts tiesai. Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2008. gada 6. martā atzina šo personu par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, taču, tā kā viņam jau bija neizciesta sodāmība, galīgais sods bija noteikts kā brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.35 Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta apelācijas instancē minēto spriedumu atcēla daļā par noteikto galīgo sodu un sodīja vainīgo ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un vienu mēnesi. Izskatot lietu sakarā ar kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šo spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesai. Tāpat kasācijas instances tiesa grozīja apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli no apcietinājuma uz sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu. 2010. gada 22. februārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, atkārtoti apelācijas instancē iztiesājot krimināllietu, atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, atzina personu par nevainīgu un attaisnoja, jo personai inkriminētās noziedzīgās darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmju.36 2010. gada 21. maijā Augstākās tiesas Senāts pieņēma lēmumu, kas nav pārsūdzams: apelācijas instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu, kasācijas sūdzību noraidīt.37 Vērtējot šo lietu, nevar nepiekrist ekspertiem no Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību, kuri Ceturtajā ziņojumā par Latviju norādījuši, ka konsolidētas tiesu prakses trūkums attiecībā uz KL 78. panta piemērošanu un kūdīšanas uz naidu šaurā interpretācija traucē piemērot šīs normas.38

Pie līdzīga secinājuma ECRI speciālisti ir nonākuši, vērtējot nākamo lietu, kas tika sākta pret kādu Latvijas avīzi par naidu kurinošo rakstu publicēšanu. Minētā lieta var būt piemērs verbālam aizskārumam rakstiskā formā. 2007. gada 28. maijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ attaisnoja avīzes redaktori un divus rakstu autorus, kuri 2004.–2005. gadā bija publicējuši rakstus, kuros aicināja deportēt „okupantus” un ierobežot cittautiešu tiesības.39 Par šo tiesas nolēmumu tika iesniegts protests, taču Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008. gada 28. februārī Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu40, kas tāpat tika noprotestēts. 2008. gada 6. oktobrī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atstāja spēkā apelācijas tiesas nolēmumu.41 Pēc Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību sniegtās informācijas avīzē izmantoto terminoloģiju vērtēja vairāki eksperti, tostarp „labi zināmi galēji labēju uzskatu pārstāvji”42. Minētais bija iespējams tādēļ, ka pēc ECRI uzskatiem, Latvijā nav atbilstoši izstrādāti pieaicināto ekspertu atlases kritēriji. Jāpiekrīt ECRI secinājumam: šis spriedums parāda, ka naida ierosināšana tiek interpretēta ļoti šauri, un ka rīcībai, ko kvalificē kā naida ierosināšanu, ir izvirzītas ļoti augstas procesuālās prasības.

2007. gada 21. jūnijā tika veikti grozījumi Krimināllikuma 78. pantā,43 papildinot otro daļu ar atbildību par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izraisīšanu, ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Grozījumi Krimināllikumā deva iespēju tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem reaģēt uz nacionālā, etniskā vai rasu naida, vai nesaticības izpausmēm interneta vidē. Piemēram, laikā no 2008. gada 13. marta līdz 5. jūnijam interneta portālā http://www.blogiem.lv persona ar segvārdu „FENIKSS” sniedza 16 komentārus, kuros pauda rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, aizvainojuši raksturoja cilvēkus viņu etniskās un rases piederības dēļ, aicinot ierobežot cilvēku tiesības un pat nogalināt viņus minētās piederības dēļ.44 Paužot rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, aizvainojoši raksturojot cilvēkus viņu etniskās un rases piederības dēļ, aicinot ierobežot cilvēku tiesības un pat nogalināt viņus minētās piederības dēļ, persona izdara darbības, kas atbilst KL 78. pantā paredzētajam nodarījumam. 2010. gada 18. augustā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina apsūdzēto par vainīgu minētā nozieguma izdarīšanā un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.45

Līdzīgu noziedzīgu nodarījumu 2008. gada 9. jūlijā ir izdarījis kāds jaunietis no Liepājas, kurš interneta mājas lapā http://www.sargivalodu.lv ar pseidonīmu „Latvijas SUX Sasjot” ievietoja pret Latviju un latviešiem vērstus komentārus, kuru teksts izraisa nacionālo naidu un neiecietību. 2009. gada 8. aprīlī Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sodīja šo personu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.46

2009. gadā naktī no 8. uz 9. jūniju interneta portālā http://www.tvnet.lv persona ar segvārdu „Zirgs” un portālā http://www.draugiem.lv persona ar vārdu „Rūdolfs ALFS” sava profila dienasgrāmatā ievietoja pret krievu tautības cilvēkiem vērstus komentārus, kuros mudināja lasītājus uz vardarbību un nāvējošā spēka lietošanu pret krievu tautības piederīgajiem. Arī šo personu šoreiz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2009. gada 20. oktobrī sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.47

2011. gada 7. jūnijā internet portālā http://www.draugiem.lv persona ar vārdu „Ingus Graudiņš” atvēra šī portāla sadaļu „Ceturtā Tautas Atmoda” un ievietoja tajā naidīgus un nesaticību izraisošus komentārus, kuros vērsās pret krievvalodīgajiem. 2011. gada 27. decembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sodīja šo personu ar brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.48

Tāpat kā iepriekš analizētos spriedumos, arī šeit personām, kuras atzītas par vainīgām KL 78. panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, tiesas piemēroja sodus, kas nav saistīti ar reālu brīvības atņemšanu, bet noteica brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku. Līdzīgs sods tika noteikts arī, kad persona savu vainu neatzina un vienīgais atbildību mīkstinošais apstāklis bija tas, ka noziedzīgu nodarījumu viņš ir izdarījis ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī,49 un kad persona savu vainu atzina tikai daļēji un atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi konstatēti netika.50 Tiesas motivācija, nosakot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, neapšaubāmi ir pamatota, ja persona savu vainu izdarītajā atzinusi pilnībā un izdarīto nožēlojusi.51

Jautājums par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar nacionālā, etniskā vai rasu naida izraisīšanu interneta vidē, nezaudē savu aktualitāti. Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, lielākā daļa 2011. gadā saņemto iesniegumu ir saistīta ar nacionālā naida izraisīšanu interneta portālos.52 Jāpiekrīt A.Judina teiktam, ka „nacionālistiskie un rasistiskie izlēcieni nodara sabiedriskām interesēm pietiekami lielu kaitējumu, lai to izdarītājus sauktu pie kriminālatbildības. Tai skaitā gadījumos, ja tie nav izraisījuši nedz cilvēku nāvi, nedz miesas bojājumus”53.

Citi naida izpausmes veidi

Naids un neiecietība var izpausties visai īpatnējos veidos. Tā, piemēram, 2006. gada 4. februārī Rīgā persona, kas bija naidīgi noskaņota pret melnādainajiem cilvēkiem, izgatavoja koka krustu, aplēja to ar degmaisījumu un aizdedzināja, atdarinot vienu no izplatītākajiem ASV rasistiski orientētās organizācijas Ku Klux Klan rituāliem.54 Pēc personas rīcībā esošās informācijas, šajā namā dzīvoja melnādains vīrietis, kā pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, Kotdivuāras pilsonis. 2006. gada 14. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu atzina par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.55

Viens no naida noziegumu veidiem ir kapu apgānīšana ar uzrakstiem un simboliem, kas vērsti uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. 2010. gadā naktī no 7. uz 8. decembri Rīgā, Jaunajos ebreju kapos, tika apgānīti 89 kapu pieminekļi, ar baltu krāsu uzzīmējot uz tiem kāškrustus.56 Saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu Valsts policijā tika sākts kriminālprocess saskaņā ar KL 78. pantu, kā arī saskaņā ar Krimināllikuma 228. pantu - par kapa apgānīšanu. Aizdomās par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu policija aizturējusi trīs (1991., 1994. un 1995. gadā dzimušus) jauniešus, kas ir „skinhedu” kustības pārstāvji, diviem no viņiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli noteikusi apcietinājumu. Policija turpina izmeklēt šo lietu.

Jaunie ebreju kapi bija apgānīti jau iepriekš – 2003. gada 13. septembrī. Tad tajos vairāki pieminekļi bija apgāzti un aprakstīti dzeltenā krāsā ar necenzētiem vārdiem, nacistiskiem saukļiem un kāškrustiem. Par minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tika aizturēta piecu personu grupa. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka laiku pirms tam, septembra sākumā, trīs minētās grupas dalībnieki, būdami naidīgi noskaņoti pret ebreju tautības cilvēkiem un lai paustu savu naidīgo attieksmi un kurinātu rasu naidu, Šķirotavas meža masīvā esošā masu apbedījumu vietā uzrakstīja vairākus nacistiskus saukļus. Divi šīs grupas dalībnieki tādas pašas darbības izdarīja arī 2003. gada 14. oktobrī kādā autobusa pieturā Rīgā. 2002. gada 17. decembrī Rīgā divi grupas dalībnieki, kuriem piebiedrojusies viena jauniete, apzīmēja ar kāškrustiem kādas ēkas kāpņutelpas. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2005. gada 4. februārī visām vainīgajām personām piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem mēnešiem (1986. gadā dzimušajai jaunietei) līdz četriem gadiem ar pārbaudes laiku no viena līdz trim gadiem. Tiesa nosprieda arī, ka apsūdzētajiem būs jāatlīdzina zaudējumi Rīgas Domei un vairākām fiziskām personām, kuru radinieku kapa vietas tika apgānītas.57

Pēc Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gada 1. aprīlī kopumā Latvijā saskaņā ar 78. pantu tika uzsākti 89 kriminālprocesi (2000. gadā – 3, 2001. gadā – 1, 2002. gadā – 1, 2003. gadā – 3, 2004. gadā – 1,58 2005. gadā – 13, 2006. gadā – 14, 2007. gadā – 16,59 2008. gadā – 9, 2009. gadā – 6, 2010. gadā – 6,60 2011. gadā – 12,61 2012. gadā – 4 (uz 2012. gada 1. martu).62

Kā atzinuši Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja pārstāvji, naida noziegumi joprojām nezaudē savu aktualitāti visā EDSO reģionā, kur reģistrēti vairāki noziegumi, kas saistīti ar draudiem, vandalismu, dedzināšanu, uzbrukumiem un slepkavībām.63

Latvijas Cilvēktiesību centra darbinieki norāda, ka naida noziegumiem „visvairāk pakļautas vizuāli atšķirīgās minoritātes, kuras Latvijā joprojām ir skaitliski nelielas. Neiecietība vērojama pret personām ar tumšāku ādas krāsu”64. Naida motivēti noziegumi visbiežāk tiek vērsti pret personām, kuras sabiedrība jau ir atstūmusi. Latvijā par naida noziegumu upuriem biežāk nekā pārējās minoritātes ir kļuvuši čigānu (romu) minoritātes pārstāvji.65

Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību savā Ceturtajā ziņojumā par Latviju iesaka Latvijas policijai un tiesībsargājošām iestādēm pilnīgi izmeklēt un sodīt rasiski motivētus pārkāpumus, atzīstot un ņemot vērā nodarījuma rasistisko motivāciju.66 Jāpiekrīt ECRI norādījumam Latvijas varas iestādēm: uzraudzīt Latvijā ekstrēmistu grupas un to darbību, kā arī dot pretsparu šo grupu attīstībai.67

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka „valsts institūcijām ir jāizmanto visi līdzekļi, lai cīnītos pret rasismu un rasistisku vardarbību, tādā veidā nostiprinot demokrātisku sabiedrību, kurā daudzveidība tiek uztverta nevis kā apdraudējums, bet gan kā sabiedrības bagātināšanas avots.68

Kopsavilkums

Analizējot Latvijas tiesu praksi lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, var izdarīt šādus secinājumus.

1. Patiesībai atbilst Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību secinājums, ka par rasistisku vardarbību piespriestie sodi (ar dažiem izņēmumiem, kad tika piemēroti sodi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu) Latvijā ir pārāk saudzīgi. Nepietiekoši bargie sodi nenodrošina vienu no KL 35. panta otrajā daļā norādītajiem soda mērķiem, proti, panākt, lai arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tas varētu būt viens no iemesliem tam, ka līdzīgi noziedzīgi nodarījumi turpina notikt.

2. Jāpiekrīt Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību secinājumam, ka konsolidētas tiesu prakses trūkums Latvijā attiecībā uz KL 78. panta piemērošanu un kūdīšanas uz naidu šaurā interpretācija traucē šīs normas piemērošanu. Būtu lietderīgi nodrošināt atbilstošu tālākizglītību tiesnešiem, prokuroriem un policijas darbiniekiem. Jānodrošina, lai tiesībsargājošo iestāžu darbinieki pilnībā izprastu jautājumus par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu un nepieciešamības gadījumā varētu tos labāk risināt.

3. Jāizstrādā pieaicināto ekspertu atlases kritēriji. Pamatojoties uz tiem, tiesa pieaicina ekspertus lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī citās lietās, kur nepieciešama eksperta piedalīšanās, lai noskaidrotu, vai noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar naidu vai neiecietību.

4. Nosakot sodus lietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, tiesai jāņem vērā bīstamās sekas, ko tie rada. Bieži vien šie noziegumi tiek izdarīti, lai iebiedētu gan konkrēto upuri, gan arī visu minoritāšu kopienu. Līdz ar to notikušā kaitīgās sekas attiecas ne tikai uz konkrētā noziedzīga nodarījuma upuri, bet arī uz dažādo kopienu, pie kurām pieder uzbrucējs un upuris, savstarpējām attiecībām. Notikušā sekas ir daudz dziļākas par fizisku nodarījumu vai finansiāliem zaudējumiem, jo atstāj nopietnas sekas gan uz upuri, gan uz kopienu, pie kuras cietušais pieder, gan arī uz plašāku sabiedrību.

_________________________________
1Ziņojums par Latviju (ceturtais posms). 19.paragrafs. Strasbourg: The European Commission against Racism and Intolerance, Council of Europe, 2012, 16.lpp.
2Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietās: 43577/98 un 43579/98 Nachova and Others v. Bulgaria, para.145.
3Ibid., para.164.
4Krimināllikuma 78. pants: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998, 8. jūl., nr.199/200.
5Sk. piemēram, Kučs A. Vārda brīvības robežas: goda un cieņas aizskaršana, naida kurināšana. Rīga: Providus, 2004, 59.lpp.; Kamenska A., Brands-Kehris I. Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2008, 29.-31.lpp.
6Recommendation No. R (97) 20 of the Committee of Ministers to Member States on “Hate Speech”. Pieejams: http://www.coe.int/t/dghl/standardsetting/hrpolicy/other_committees/dh-lgbt_docs/CM_Rec(97)20_en.pdf [skatīts 2012.gada 18.aprīlī].
7Sīkāk par šo jēdzienu sk. Treļs Ē. Naida noziegumi: jēdziens, būtība un izpausmes formas. Grām.: Juridiskās zinātnes aktuālās problēmas. Rakstu krājums. Auza A., Beļska A., Berezins A. u.c. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. 212.-221.lpp.
8Sk. piemēram: Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005. gada 4. februāra spriedums lietā Nr. K04-168-05/5.
9Krimināllikuma 26. pants. Noziedzīgu nodarījumu kopība: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1998, 8.jūl., nr.199/200.
10Sk. Kamenska A., Brands-Kehris I. Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2008, 13., 14., 23.-27.lpp.
11Sk. Reakcija uz rasismu Latvijā. Rīga: The European Network Against Racism - Latvia, 2006, 12.lpp.; Kamenska A., Brands-Kehris I. Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2008, 5.lpp.; Проблемы прав национальных меньшинств в Латвии и Эстонии. Под ред. Полещук В. В. Москва: Русская панорама, 2009, c. 43 - 44.
12Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss: LR likums. Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1984, 20.dec., nr.51.
13Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2005. gada 22. augusta lēmumi lietās Nr.1-27062905/5 un Nr.1-27063005/5.
14Angļu val. Skūtgalvji (skin - āda un head – galva).
15Sīkāk par šo kustību sk. World Fascism: A Historical Encyclopedia. II Volume set. Blamires C. B., Jackson P. eds. Santa Barbara: ABC-CLIO, 2006, p. 602 – 604.
16Angļu val. - Latvija ir balto zeme!
17Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2006. gada 31. marta spriedums lietā Nr. K04-0253-06/20/2006.
18Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2007. gada 4. aprīļa spriedums lietā Nr. PAK-160.
19Reakcija uz rasismu Latvijā. Rīga: The European Network Against Racism - Latvia, 2006, 2.lpp.
20Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. K04-0113-07/18.
21Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2007. gada 29. maija spriedums lietā Nr. K-27-181-07/1.
22Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 17. februāra spriedums lietā Nr.K04-0096-09/16.
23Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2011. gada 29. marta spriedums lietā Nr. PAK-166.
24Krimināllikuma 47. pantā norādītais atbildību mīkstinošais apstāklis un Kriminālprocesa likuma 21. pantā ietvertā norāde uz tiesībām uz sadarbību.
25Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 17. februāra spriedums lietā Nr. K04-0096-09/16.
26Turpat.
27Liepājas pilsētas tiesas 2001. gada 12. janvāra spriedums lietā Nr. K20-90/1, Nr. 184000300.
28Kučs A. Neiecietības kurināšanas aizliegums un tiesības uz vārda brīvību: tiesisko risinājumu iespējas un ierobežojumi Latvijā. Grām.: Savējie un svešie. Sabiedrības radikalizācijas tendences Latvijā, Eiropā un pasaulē. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti, Rīga: Zinātne, 2007, nr.5, 367.lpp.
29Liepājas pilsētas tiesas 2001. gada 12. janvāra spriedums lietā Nr. K20-90/1, Nr. 184000300.
30Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2002. gada 11. novembra spriedums lietā Nr. KA02-4/02, Nr. 184000300.
31Kučs A. Vārda brīvības robežas: goda un cieņas aizskaršana, naida kurināšana. Rīga: Providus, 2004, 78.lpp.
32Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2008. gada 6. marta spriedums lietā Nr. K04-0145-08/3.
33Rīgas tiesas apgabala prokuratūras 2007. gada 22. augusta lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu lietā Nr. 11840001107.
34Kučs A. Vārda ķieģelis naida mūrī. Pieejams: http://politika.lv/article/varda-kiegelis-naida-muri [skatīts 2012.gada 23.martā].
35Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2008. gada 6. marta spriedums lietā Nr. K04-0145-08/3.
36Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2010. gada 22. februāra spriedums lietā Nr. PAK-173/2010.
37Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010. gada 21. maija lēmums Nr. SKK-213/2010.
38Ziņojums par Latviju (ceturtais posms). 16. paragrafs. Strasbourg: The European Commission against Racism and Intolerance, Council of Europe, 2012, 15. - 16.lpp.
39Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 28. maija spriedums lietā Nr. K04-82/07-2.
40Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2008. gada 28. februāra spriedums lietā Nr. PAK-99.
41Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008. gada 6. oktobra lēmums Nr. SKK-404/08.
42Ziņojums par Latviju (ceturtais posms). 17. paragrafs. Strasbourg: The European Commission against Racism and Intolerance, Council of Europe, 2012, 16.lpp.
43Grozījumi Krimināllikumā: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.jūl., nr.107.
44Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 18. augusta spriedums lietā Nr. K04-73-10/10.
45Turpat.
46Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 11840001908.
47Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. K04-399-09/31.
48Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2011. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. K04-0233-11/20.
49Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 18. augusta spriedums lietā Nr. K04-73-10/10.
50Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 11840001908.
51Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. K04-399-09/31.
52Drošības policijas 2011. gada darbības publiskais pārskats. Pieejams: http://www.iem.gov.lv/files/text/DP_2011_p.pdf [skatīts 2012.gada 8.maijā].
53Judins A. Rasisms Latvijā: vai gaidām nāvi? Publicēts: http://www.politika.lv/index.php?id=111469&lang=lv [skatīts 2011.gada 10.novembrī].
54Sīkāk par šo organizāciju sk. World Fascism: A Historical Encyclopedia. II Volume set. Blamires C. B., Jackson P. eds. Santa Barbara: ABC-CLIO, 2006, p. 367 – 368.; Ку Клукс Клан. Белое движение в США. Под ред. Дьякова И.В. Москва: Фэри-В, 2001, с.72.
55Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2006. gada 14. jūnija spriedums lietā Nr. K29-808/06.
56Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa 2010. gada 8. decembra kriminālprocess Nr. 11094119210.
57Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2005. gada 4. februāra spriedums lietā Nr. K04-168-05/5.
58Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra 2005. gada 21. marta atbilde Nr.14/5-3698 uz Sabiedriskās politikas centra „Providus” iesniegumu.
59Kamenska A., Brands-Kehris I. Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2008, 24.lpp.
60Drošības policijas 2011.gada 5.augusta atbilde Nr.21/2426-K/187-jur. uz Latvijas Cilvēktiesību centra iesniegumu.
61Atsevišķi noziedzīgu nodarījumu veidi. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas Centrs. Pieejams: http://www.ic.iem.gov.lv/files/stat/krim_stat_2011.xls [skatīts 2012.gada 16.martā].
62Balode L. Naida noziegumi. Pieejams: http://www.portalslv.lv/?menu=doc&id=244871 [skatīts 2012.gada 18.aprīlī].
63Hate Crimes in the OSCE Region – Incidents and Responses. Annual Report for 2010. Warsaw: Organization on Security and Cooperation in Europe, Office for Democratic Institutions and Human Rights, 2011, 180 p.7.
64Kamenska A., Brands-Kehris I. Naida noziegumi Latvijā: likumdošana un policijas prakse. Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2008, 9.lpp.
65Sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009. gada 17. februāra spriedums lietā Nr.K04-0096-09/16; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2011. gada 29. marta spriedums lietā Nr. PAK-166.
66Ziņojums par Latviju (ceturtais posms). 14. paragrafs. Strasbourg: The European Commission against Racism and Intolerance, Council of Europe, 2012, 15.lpp.
67Sīkāk sk. Treļs Ē. Policijas darbs naida noziegumu prevencijas jomā Eiropas Savienības valstīs. Grām.: Aktuālas tiesību realizācijas problēmas: Latvijas Universitātes 69. konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 339.-346.lpp.
68Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietās: 43577/98 un 43579/98 Nachova and Others v. Bulgaria, para.145.

Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”.
© Ēriks Treļs, 2011 - 2020